LU Medicīnas fakultātē pētīs, kā palēnināt komplikāciju progresiju 1.tipa cukura diabēta pacientiem

Pirmā tipa cukura diabēts ir autoimūna slimība, kuru raksturo insulīna deficīts un hiperglikēmija, kā arī vēlīno komplikāciju, tai skaitā, nefropātijas, attīstība. Glikozes līmeņa svārstības jeb glikozes variabilitāte un zemas aktivitātes sistēmiskais iekaisums tiek uzskatīti par diabētiskās nefropātijas progresijas riska faktoriem, taču to iemesli nav skaidri.

LU MF pētnieku mērķis ir novērtēt glikozes variabilitātes asociāciju ar zarnu iekaisumu, disbiozi un sistēmisko iekaisumu pacientiem ar pirmā tipa cukura diabētu un dažādām diabētiskās nieru slimības stadijām. Šī projekta ietvaros tiks aicināti piedalīties pirmā tipa cukura diabēta pacienti no longitudināla pētījuma "LatDiane", kurš noris nepārtraukti kopš 2013. gada. "Glikozes variabilitāte tiks novērtēta, izmantojot pastāvīgās glikozes monitorēšanas ierīces, bet pacientu bioloģiskajos paraugos tiks pētīti fēču iekaisuma marķieri un mikrobioma sastāvs, kā arī iekaisuma marķieri un baktēriju translokācijas marķieri asinīs. Tāpat tiks ievākti dati par dalībnieku uztura patēriņu,” skaidro projekta vadītāja, LU MF vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska.

Raksturojot pētījuma nozīmi, J. Sokolovska norāda, ka "projektā iegūtie rezultāti nākotnē var palīdzēt mazināt glikozes svārstības un palēnināt diabēta komplikāciju progresiju pie pirmā tipa cukura diabēta, ietekmējot zarnu iekaisumu un disbiozi ar diētu, pretiekaisuma preparātiem, prediotikām un probiotikām."

LZP atbalstīto pētniecības projektu "Asociācija starp glikozes variabilitāti, zarnu traucējumiem un diabētiskās nefropātijas progresiju 1. tipa cukura diabēta pacientiem" (projekta nr. lzp-2020/1-0138) īstenos LU MF sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru. Sadarbības partnera uzdevums būs nodrošināt zarnu mikrobioma raksturošanu, kā arī noteikt baktēriju translokāciju pētījuma dalībnieku asinīs. 

Zinātniskais darbs plānots trīs gadu garumā; tas uzsākts šā gada janvārī un jānoslēdz 2023. gada nogalē. Pētījuma kopējais finansējums ir 300 000 EUR. Darbu vadīs LU MF vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska, bet kopumā pētījumā iesaistīti arī LU MF asociētā profesore Inese Folkmane, pētnieks Kaspars Jēkabsons, pētniece Līga Kunrade, profesors Valdis Pīrāgs, lektore Leonora Pahirko, vecākā eksperte Poļina Zaļižko, kā arī māsas Aleksejs Fedulovs un Irēna Puzirevska. Līdzdarbosies arī atsevišķi studējošie no LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Statistiskas nodaļas, LU Rezidentūras attīstības programmas, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Ārstniecības fakultātes, kā arī maģistra studiju programmas "Uzturzinātne", ko kopīgi realizē LU, RSU un Latvijas Lauksaimniecības akadēmija.