Pētniecības programmas un projekti

• Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/671
• Projekta mērķis: Pieteiktā pētījuma galvenais zinātniskais mērķis ir, izmērot ar plūsmas citometrijas metodi B limfocītu subpopulāciju līmeņus un salīdzinot tos ar loģistiskās regresijas metodi ar ELISA metodi izmērītām citokīnu koncentrācijām serumā, ievāktiem klīniskiem un demogrāfiskiem datiem, atrast ar diabētisko nefropātiju saistītos rādītājus un, izmantojot mašīnmācīšanās (“machine learning”) datu analīzes stratēģiju, noskaidrot, vai balstoties uz iegūto datu kopu, ir iespējams izstrādāt individuālus diabētiskās nefropātijas attīstības prognostiskos marķierus.
• Projekta vadītājs (pēcdoktorante): Evita Rostoka
• Projekta īstenošanas laiks: 01.01.2021.-30.06.2023.

Projekta vietne

• Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/4/20/626
• Projekta mērķis: Izpētīt išēmiskā insulta izraisītas ilglaicīgas izmaiņas (2, 4 un 6 mēnešus pēc insulta) eksperimentālo dzīvnieku uzvedībā un vairākos smadzeņu procesos (neiroiekaisumā, neiro- un angioģenēzē, mitohondriju funkcionalitātē un glutamāta toksicitātē).
• Projekta vadītājs (pēcdoktorants): Vladimirs Piļipenko
• Projekta īstenošanas laiks: 01.01.2021.-30.06.2023.

Projekta vietne

• Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/525
• Projekta mērķis: Novērtēt asociāciju starp zarnu iekaisuma marķieriem fēcēs, iekaisuma marķieriem serumā un diētas faktoriem pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un dažādu diabētiskās nefropātijas attīstības ātrumu. Projekta sākumposmā tiks veidotas pētījuma dalībnieku grupas ar  dažādu diabētiskās nefropātijas gaitu. Dalībnieki aizpildīs pārtikas biežuma anketas un trīs dienu uztura dienasgrāmatas. Ievāktajos fēču un asins seruma paraugos tiks noteikti iekaisuma marķieri zarnu un sistēmiska iekaisuma raksturošanai. Tiks pētīta asociācija starp diētas faktoriem, zarnu iekaisuma marķieriem un seruma sistēmisko iekaisumu. Projekta noslēguma fāzē tiks veidota datu platforma, kas apkopos pētījumā iegūtos datus. Tiks nodrošināta datu organizāciju tādā veidā, lai to varētu izmantot citi pētnieki un tiks izveidots datu piekļuves algoritms.
• Projekta vadītāja (pēcdoktorante): Jeļizaveta Sokolovska
• Projekta īstenošanas laiks: 01.04.2020.-31.03.2023.

Projekta vietne

• Projekta numurs: lzp-2021/1-0275
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītāja, vadošā pētniece lva Daugule
  Vadošā pētniece Ingrīda Rumba-Rozenfelde
  Pētniece Sarmīte Kupča 
  Eksperte Ērika Lūse
  Laborante Daiga Kārkliņa
  Vecākā eksperte Egija Zelča (studējošais)
  Laborante Jana Petrelevica  (studējošais)
  Vadošā pētniece Līga Grantiņa
• Projekta īstenošanas laiks: 03.01.2022.-30.12.2024.
• Projekta kopējais finansējums: 299 999,70 EUR, tajā skaitā LU projekta daļai piešķirtais finansējums: 161 999,70 EUR
• Projektu īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru

Projekta vietne

Zarnu mikrobiotai ir nozīmīga loma cilvēka veselības stāvokļa uzturēšanā. Lai gan zarnu trakta kolonizācija sākas pārsvarā pēc dzimšanas, stabila mikrobiota veidojas pirmo dzīves gadu laikā. Mikrobiotu ietekmē dažādi faktori (diēta, vides faktori, medikamenti), tomēr nav pilnībā identificēti visi mikrobiotu ietekmējošie faktori, dažādu faktoru mijiedarbība katrā indivīdā, kā arī mikrobiotas stabilizācijas vecums.

Fēču mikrobiota atšķiras indivīdiem ar dažādām slimībām (tai skaitā, alerģiju un funkcionāliem gremošanas trakta traucējumiem). Tomēr nav skaidrs, kādas mikrobiotas izmaiņas ir veicinājušas slimības attīstību, tādēļ svarīgi analizēt mikrobiotas izmaiņas prospektīvi.

Sekvenēšanas metožu attīstība ļāvusi pētīt zarnu trakta mikrobiotu, analizējot fēču mikrobiotas sastāvu, turklāt metogenomikas analīze sniedz iespēju pilnīgāk noteikt mikrobiotas sastāvu.Pētījuma mērķis ir analizēt fēču mikrobiotas dinamiskas izmaiņas un saistību ar vides faktoriem un veselības stāvokli bērniem līdz 36 mēnešu vecumam.

Pētījuma uzdevumi ir analizēt:
- fēču mikrobiotu bērniem 0-6, 6-12 un 12-36 mēnešu vecumā;
- dzīves, diētas, vides faktoru un veselības stāvokļa (izmantojot anketēšanu) saistību ar mikrobiotas sastāvu;
- fēču mikrobiotas izmaiņas bērniem pēc antibakteriālas terapijas.

Pētījumā analizēsim fēču mikrobiotas raksturīgās izmaiņas dažādos vecuma periodos, dažādu faktoru īpatsvaru indivīdiem ar atšķirīgu mikrobiotas sastāvu, kā arī mikrobiotas īpatnības bērniem ar alerģiju un funkcionāliem gremošanas traucējumiem.

• Projekta numurs: lzp-2020/2-0208
• Projekta mērķis: Izveidot cilvēka aizkuņģa dziedzera audzēja audu organoīdu modeli, kas integrē perifērās nervu sistēmas komponentus, lai pētītu vēža un nervu sistēmas šūnu mijiedarbību un identificētu potenciāli nozīmīgus terapijas mērķus
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītājs, vadošais pētnieks Vadims Parfejevs
  Profesore Una Riekstiņa
  Pētniece Līga Kunrade
  Pētnieks Kārlis Pleiko
  Pētnieks Kaspars Jēkabsons
  Laborante Karina Goluba
• Projekta īstenošanas laiks: 01.12.2020.-31.12.2021.

Projekta vietne

Sabiedrībā pieaug nepieciešamība pēc efektīvām terapijām aizkuņģa dziedzera disfunkcijas un vēža ārstēšanai. Projekta ietvaros tiks izveidots jauns pirmsklīniskais modelis aizkuņģa dziedzera slimību un vēža izpētei. To varētu izmantot fundamentālajiem pētījumiem, diagnostikai un personalizēto terapiju validācijai. Projektam ilgtermiņā ir potenciāls sniegt ieguldījumu sabiedrības veselības problēmu risināšanā, jo tajā gūtie rezultāti var papildināt zināšanas par patoloģijā iesaistītajiem signālceļiem, optimizēt organoīdu iegūšanu, kas var tikt izmantoti individualizētai medicīnai, un kalpot par platformu zāļu pārbaudei un transplantējamo šūnu iegūšanai.

• Projekta numurs: lzp-2020/1-0138
• Projekta mērķis: Pētīt cilvēktiesībās balstītas pieejas lemtspējā ierobežotu pacientu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību aizsardzības tiesiskās, bioētiskās un klīniskās iespējas un izaicinājumus.
  Projektā tiek piedāvāts:
  1) pētīt gan esošo lemtspējā ierobežotu pacientu ar garīga rakstura traucējumiem tiesību aizsardzības regulējumu, gan tiesību piemērošanas praksi iestādēs un tiesās;
  2) pētīt ne tikai lemtspējā ierobežotu pacientu daudzumu psihiatriska profila ārstniecības iestādēs, bet arī šo pacientu lemtspēju raksturojošos rādītājus un vajadzības;
  3) pētīt veselības aprūpes un tiesību aizsardzības speciālistu viedokļus pētāmajā jomā. Pētnieki piedāvā apkopot jaunākās tiesību, bioētikas un klīniskās medicīnas zinātņu atziņas attiecībā uz lemtspējā ierobežotu pacientu aizsardzības iespējām, kā arī vērtēt to piemērošanas iespējas gan nacionālā, gan pārrobežu kontekstā.
• Projekta vadītāja: Solvita Olsena
• Projekta īstenošanas laiks: 01.2021.-12.2023.

Projekta vietne

• Projekta numurs: lzp-2020/1-0138
• Projekta mērķis: Novērtēt glikozes variabilitātes (svārstību) asociāciju ar zarnu iekaisumu, mikrobioma izmaiņām un sistēmisko iekaisumu pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un dažādām diabētiskās nieru slimības stadijām.
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītāja, vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska
  Asoc. prof. Inese Folkmane
  Māsa Aleksejs Fedulovs
  Māsa Irēna Puzirevska
  Pētn. Kaspars Jēkabsons
  Pētn. Līga Kunrade
  Prof. Valdis Pīrāgs
  Vec. eksperte Poļina Zaļižko
  Lekt. Leonora Pahirko, LU FMOF
  Ilze Elbere, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
  Ivars Silamiķelis, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs
  Una Lauga-Tuņina, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca
  Studente Lelde Krūzmane, LU Rezidentūras attīstības programma
  Studente Jana Janeviča, Rīgas Stradiņa universitāte
  Studente Sofija Ivanova, LU, LLU un RSU maģistra studiju programma “Uzturzinātne”
  Studente Angelina Tiščuka, LU FMOF
• Projekta īstenošanas laiks: 01.2021.-12.2023.
• Projekta kopējais finansējums: 300000 EUR
• Projektu īsteno Latvijas Universitāte sadarbībā ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru

Projekta vietne

Glikozes variabilitāte tiks novērtēta, izmantojot pastāvīgās glikozes monitorēšanas ierīces, bet pacientu bioloģiskajos paraugos tiks pētīti fēču iekaisuma marķieri un mikrobioma sastāvs, kā arī iekaisuma marķieri un baktēriju translokācijas marķieri asinīs. Tiks ievākti dati par dalībnieku uztura patēriņu un kuņģa-zarnu trakta traucējumu simptomiem. Projektā iegūties rezultāti nākotnē var palīdzēt mazināt glikozes svārstības un palēnināt diabētiskās nieru slimības progresiju 1. tipa cukura diabēta pacientiem, ietekmējot zarnu iekaisumu un disbiozi ar diētu, pretiekaisuma preparātiem, prediotikām un probiotikām. Projekta sadarbības partneris Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs nodrošinās zarnu mikrobioma raksturošanu, kā arī noteiks baktēriju translokāciju pētījuma dalībnieku asinīs. Pētījuma rezultātus ir plānots izplatīt zinātnieku un ārstu visū, kā arī informēt par tiem diabēta pacientus un sabiedrību kopumā.

LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Latvijas Organiskās sintēzes institūta, ir uzsākuši zinātniskā projekta „ Beta-amiloīda peptīda īso analogu potenciāls Alzheimera slimības ārstēšanā” (Short Aβ-related peptides in the pathogenesis of Alzheimer's disease -new avenues for treatment (ShortAbeta)) īstenošanu Latvijas Zinātnes padomes finansētā Fundamentālo un lietišķo projekta ietvaros, lai sadarbojoties spētu rast inovatīvus pētniecības risinājumus Alzheimera slimības (AD) ārstēšanā.

• Projekta akronīms: ShortAbeta
• Projekta līguma numurs: lzp-2018/1-0275
• Vadošais partneris: Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Farmakoloģijas katedra
  Projekta vadītāja: prof. Baiba Jansone
  Galvenais izpildītājs: prof. Jenss Pānke
  Doktora grāda pretendente: Jolanta Upīte
  Maģistratūras studente: Aleksandra Gžibovska
  Tehniķis: Fiona Bello
  Administratīvais vadītājs: Laureta Buševica
  • Partneris: Latvijas Organiskās sintēzes institūts
    Galvenais izpildītājs: asoc. prof. Henriks Bīverstols
    Piesaistītais eksperts: prof. Kristaps Jaudzems
    Maģistratūras studente: Kristīne Kitoka
• Projekta īstenošanas laiks: 2018-2021
• Projekta mērķis: izpētīt īsa garuma β amiloīda (Aβ) peptīdu un ABC transportieru izmantošanas nozīmīgumu, kas veicinātu  neirofibrilāro samezglojumu un toksisko amiloīdu oligomēru izvadīšanu no centrālās nervu sistēmas (CNS) caur hematoencefālisko barjeru, tādejādi pārtraucot toksisko peptīdu akumulēšanos CNS,  kā arī samazinot neiroiekaisumu un ar vecumu saistīto mitohondriālo disfunkciju.

"Transport Dementia meeting series 4" konference un "Baltic Winter School series 2" seminārs

Projekta ietvaros paredzēts organizēt starptautisku zinātnisku konferenci - kā daļu no konferenču sērijas ‘Transport Dementia meeting series (TD)’ un ‘Baltic Winter School series  (BWS)’, lai par zinātnes progresu AD pētniecībā informētu zinātniekus, studentus un sabiedrību kopumā. Paredzētie norises datumi -Baltic Winter School 2 seminārs: 02.04.2021 un TransportsDEMENTIA 4 konference: 20.05.2021 (Tiešsaistes platformā “Zoom”).

• Projekta pētniecības gaitas ziņojumi starptautiskajās konferencēs:
  • 4th International Conference on Alzheimer's and Parkinson's Diseases and Related Neurological Disorders, March 25-31, 2019, Lisbon, Portugal (Jolanta Upīte – stenda referāts).
  • FEBS3+ conference of Latvian, Lithuanian and Estonian Biochemical Biochemical Societies, June 17-19, 2019, Riga, Latvia (Baiba Jansone and Jolanta Upīte – mutiskie ziņojumi, Kristine Kitoka – stenda referāts).
  • 77th International Scientific Conference of the University of Latvia, Field of Medicine, February 22, 2019, Riga, Latvia (Jolanta Upīte – mutiskais ziņojums).
  • The 77th International Scientific Conference of the University of Latvia, Field of Analitical and Physical Chemistry, February 8, 2018, Riga, Latvia (Kristine Kitoka – mutiskais ziņojums).
  • Annual meetingof the Scandinavian Neuropathological Society March 21-22, 2019, Oslo, Norway.
  • 8th Amyloid Disease Annual Meeting, August 28-30, 2019, Lund, Sweden (Kristine Kitoka – stenda referāts).
  • Israeli Neuroscience Society meeting in Eilat, January 2019 (Jens Pahnke, Henrik Biverstål) and January 2020 (Henrik Biverstål).

Projekta vietne

• Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0008
• Projekta īstenošanas termiņš: 01.07.2020.-30.06.2021.
• Projekta kopējais finansējums: 497580.00 EUR
• Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Uga Dumpis

Projekta vietne

Pasaules veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja SARS-CoV-2 uzliesmojumu par globālu pandēmiju. Šobrīd vīruss turpina izplatīties. Līdz 2020. gada septembrim inficēti vairāk nekā 25 milj. pasaules iedzīvotāju, reģistrēti vairāk nekā 850 tūkstoši SARS-CoV-2 izraisītu nāves gadījumu. Lai veicinātu drošu vidi, ir svarīgi gūt padziļinātas zināšanas un attīstīt instrumentus, kas palīdzētu monitorēt, kontrolēt un ierobežot Covid-19 un citas nākotnes epidēmijas Latvijā.

Mūsu zinātniskā pieeja veicinās sistēmisko gatavību Covid-19 un citiem zināmu vai jaunu infekcijas slimību uzliesmojumiem. Mūsu mērķis ir veikt visaptverošu analīzi, lai izpētītu SARS-CoV-2 vīrusa izcelsmi un izplatību, un izplatības saistību ar veiktajiem infekcijas ierobežošanas pasākumiem Latvijā. Mēs veiksim vīrusa pilna genoma sekvencēšanu un iegūto datu analīzi, kā arī epidemioloģisko datu analīzi, lai raksturotu dažādu vīrusu celmu izplatību valstī, īpašu uzmanību pievēršot super-izplatītāju (superspreaders) notikumiem. Mēs uzskatām, ka šī pieeja uzlabos turpmāko uzliesmojumu izmeklēšanas iespējas un ātrumu, kā arī veicinās savlaicīgu kontroles pasākumu īstenošanu. Mēs sagatavosim uz pierādījumiem balstītus ieteikumus drošības pasākumiem augsta vīrusa izplatības riska vidēs, pamatojoties uz literatūras pārskatu un novērojumiem konkrētajās lokācijās, izmantojot inovatīvas IT metodes. Pētījumā tiks iegūti arī seroprevalences dati, lai noskaidrotu vīrusa izplatību dažādās subpopulācijās un salīdzinātu šos rezultātus ar pilna genoma sekvencēšanas un epidemioloģiskajiem datiem. Mēs uzlabosim laboratorijas pieeju paraugu ņemšanai un skrīningam un optimizēsim iegūto datu plūsmu. Visbeidzot, tiks veikts arī visaptverošs epidemioloģisks pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni vidē un mājdzīvniekos.

• Projekta galvenais mērķis: Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai.
  Projekts tiks īstenots piecu sinerģisku un savstarpēji papildinošu apakšprojektu ietvaros, kas pētīs šādas tēmas:
  1) veselības aprūpes nepārtrauktība;
  2) psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība;
  3) seksuālā un reproduktīvā veselība;
  4) gados vecāku iedzīvotāju veselība;
  5) bērnu veselība.

• Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0011
• Projekta īstenošanas laiks: 01.07.2020.–31.03.2021.
• Projekta kopējais finansējums: 497 580 EUR;  t. sk. LU piešķirtais finansējums: 57 189 EUR
• Projekta vadošais partneris: Rīgas Stradiņa universitāte
  Projekta sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Banku augstskola. Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Medicīnas fakultāte.
• Projekta vadītājs: Anda Ķīvīte-Urtāne (RSU)
  Projekta zinātniskais vadītājs LU: Solvita Olsena

Projekta vietne

LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Francijas, Vācijas, Polijas un Spānijas, ir uzsākuši zinātniskā projekta „Multi-scale investigation of synaptic dysfunction after stroke” īstenošanu ERA-NET NEURON (neirozinātņu izpētes jomā) finansējuma platformas ietvaros, lai rastu inovatīvus pētniecības risinājumus smadzeņu insulta patoģenēzes izpētē un ārstēšanā.

• Projekta akronīms: MISST
• Projekta līguma numurs: ES RTD/2018/29
• Projekta koordinators: Prof. Valentin U. Nägerl, Institut Interdisciplinaire de Neurosciences, Université de Bordeaux/CNRS UMR 5297, Francija
  Projekta zinātniekie vadītāji attiecīgajā valstī:    
  • Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Farmakoloģijas katedra, Latvija; zinātniskā vadītāja prof. Baiba Jansone. Administratīvā koordinatore: Laureta Buškevica
  • University of Munich Medical Center, Institute for Stroke and Dementia Research, Vācija; zinātniskais vadītājs prof. Nikolaus Plesnila; vadošā pētniece Dr Farida Hellal, PhD
  • Universidad Politecnica de Madrid, Instituto Cajal and Laboratorio Cajal de Circuitos Corticales, Spānija; zinātniskais vadītājs prof. Javier DeFelipe.
  • Université de Bordeaux / CNRS UMR5287, Institut de Neurosciences cognitives et intégratives d’Aquitaine, Francija; zinātniskais vadītājs
    prof. Jerome Badaut.
  • Nencki Institute of Experimental Biology, Laboratory of Neurobiology, Polija;  zinātniskais vadītājs prof. Leszek Kaczmarek.
• Projekta īstenošanas laiks: 2018-2021

Projekta ietvaros notiks daudzpakāpju sinaptiskās disfunkcijas izpēte insulta modeļos.

• Konsorcija projekta mērķis ir noskaidrot insulta hronisko jeb paliekošo seku rašanās cēloņus un atrast veidus to efektīvai novēršanai, kas palīdzētu rast risinājumu ārstēšanai. Lai sasniegtu šo mērķi, zinātnieku grupa izmantos jauna veida hroniska insulta eksperimentālo in vivo modeļus, paralēli arī pētīs insulta pacientu audus ar modernām attēlveidošanas tehnoloģijām, piemēram, superizšķirtspējas mikroskopiju un augstas izšķirstspējas visu smadzeņu vai atsevišķa neirona 3D rekonstrukcijas. Sākotnēji tiks pētītas un raksturotas sinapses, kuras atrodas attālinātās no insulta bojājuma smadzeņu daļās, deģenerācijas mehānismus gan in vivo pētījumos laboratorijā izmēģinājuma dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Rezultātā, apkopojot iegūtās zināšanas, ir atrast jaunas koncepcijas sinapšu funkcijas jeb dzīvotspējas atjaunošanai, tādējādi radot jaunas iespējas insulta ilglaicīgo komplikāciju novēršanai.
• Publikācijas:
  • Agate Ābola, Aleksandrs Makarovs, Baiba Jansone, Zane Dzirkale.  Long-term effects on post-stroke locomotor activity in mice. Long-lasting effects of stroke on mitochondrial function demonstrated in mouse model of middle cerebral artery occlusion. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 283. ISSN 1648-9233.
  • Reinis Maluhins, Fiona Bello, Aleksandrs Makarovs, Ilja Jelisejevs, Aleksandra Gzibovska, Renate Novicka, Jolanta Upite, Baiba Jansone. Long-lasting effects of stroke on mitochondrial function demonstrated in mouse model of middle cerebral artery occlusion. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 279. ISSN 1648-9233.
  • Helēna Vāne, Aleksandra Gžibovska, Reinis Maļuhins, Zane Dzirkale, Baiba Jansone. Locomotor activity in mice assessed by the home cage phenotyping system four months after the stroke surgery. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 278.  ISSN 1648-9233. 

Projekta vietne
Projekta kopsavilkums NEURON vietnē 

• Projekta mērķis: Izpētīt telomēru garuma, DNS metilācijas pakāpes un proteasomu koncentrācijas serumā asociāciju ar diabētiskās retinopātijas smagumu. Projekta ietvaros piedalīties tiek aicināti pacienti ar 1. tipa cukura diabētu. Pacienti tiek izmeklēti pie oftalmologa, nosakot viņiem diabēta komplikācijas - diabētiskās retinopātijas pakāpi. Tāpat tiek savākti dati par diabēta gaitu un tiek savākti asins paraugi DNS un seruma iegūšanai. Pacientu bioloģiskajos paraugos tiek noteikts telomēru garums, DNS metilācijas pakāpe un proteasomu koncentārācija. Projekta rezultāti palīdzēs identificēt jaunus diabētiskās retinopātijas biomarķierus, ko nākotnē varēs izmantot slimības prognozes noteikšanai.
• Projekta vadītāja: Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska
• Projekta darba grupa:
  Kristīne Baumane,
  Natālija Paramonova, LU Bioloģijas institūts
  Leonora Pahirko, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
• Projekta īstenošanas laiks: 2019-2021

• Projekta mērķis: Izveidot LU Medicīnas fakultātē zebrzivtiņu laboratoriju un ieviest zivtiņu modeli audzēju šūnu jūtības noteikšanai pret pretvēža medikamentem.
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītājs, vadošais pētnieks Vadims Parfejevs
  Profesore Una Riekstiņa
• Projekta sadarbības partneris:
  Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca
• Projekta īstenošanas laiks: 2022.-2024.
• Projekta kopējais finansējums: 40000 EUR

Zebrzivtiņas ir akvāriju zivtiņas, kas daudzās pasaules laboratorijās tiek izmantotas kā modeļorganisms pirmsklīniskajā izpētē. Tās palīdz labāk saprast slimību mehānismus, reģenerāciju, atrast un pārbaudītu terapeitiskos savienojumus.

• Projekta mērķis: Izveidot un attīstīt jaunu uz aknu steatozi mērķētu cilvēka aknu šūnu pētniecības tehnoloģiju, kas būtu piemērota zāļu blakus efektu noskaidrošanai, jaunu zāļu vai jebkuru citu vielu ietekmes uz aknām  pētījumiem.  Plānotas galvenās pētnieciskās aktivitātes: 1) izveidot 2D un 3D aknu šūnu līniju steatozes in vitro modeļus, 2) noskaidrot aknu enzīmu funkcionalitāti un lipīdu metabolismu šajos modeļos, 3) novērtēt šo steatozes modeļu lietderību dažādu vielu ietekmes uz lipīdu metabolismu  aknās pētījumiem. 
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītāja, pētniece Jana Namniece
  Profesore Ruta Muceniece
  Pētnieks Kaspars Jēkabsons
• Projekta īstenošanas laiks: 2021-
• Projekta kopējais finansējums: 39 400 EUR

Bezalkoholiskā taukainā aknu slimība jeb aknu steatoze ir pieaugošs drauds cilvēku veselībai, un tiek lēsts, ka tās izplatība skar aptuveni 25% iedzīvotāju. Taukaino aknu klīniski var diagnosticēt un atklāt ar ultrasonogrāfijas metodi. Nereti slimība norit bez izteiktiem simptomiem - kādreiz ir iespējamas nespecifisku pazīmju izpausmes – nogurums, nespēks, smaguma sajūta vai smelgšana vēdera augšējā labajā kvadrātā. Steatozes gadījumā mazāk nekā puse no aknu šūnām ir pārklātas ar taukaudiem. Tauku nogulsnēm palielinoties var veidoties aknu ciroze, mazspēja un pat audzēji. Par steatozes cēloņiem uzskata vielmaiņas traucējumus, ģenētiku, vides iedarbību, kā arī zāļu lietošanas sekas. Jaunu zāļu pētījumos paiet 10-15 gadi, bet diemžēl tikai 10% kļūst par zālēm. Iemesls klīnisko pētījumu pārtraukšanai vai zāļu atsaukšanai no tirgus 40-50% gadījumos ir zāļu nelabvēlīgai ietekmei uz aknām. Specifisku zāļu aknu steatozes ārstēšanai nav.

• Projekta mērķis: Izstrādāt receptūru augsti toksisko un radioaktīvo savienojumu pretindei, lai nodrošinātu, ka jebkura Latvijas aptieka, kurai ir atļauja izgatavot medikamentu individualizētās aprūpes nodrošināšanai, varētu to pielietot, lai nodrošinātu ātru veselības un dzīvības glābšanu kodolincidentu gadījumā, vai nejaušas saindēšanās ar tallija, cēzija vai rubīdīja savienojumiem gadījumā, piem., radiofarmācijas nozarē.
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītāja, pētniece Kristīne Saleniece
• Projekta īstenošanas laiks: 2021-
• Projekta kopējais finansējums: 35 900 EUR

Projekta gaitā tiks izstrādāta pretinde, lai aptieka, kurai ir zāļu gatavošanas licence, to ļoti ātri sagatavotu cilvēkiem, kas saindējušies ar cēziju, talliju vai rubīdiju, vai arī izveidotu pirmās palīdzības komplektu personālam, kas ir pakļauts kodolincidentiem, t.i., uzņēmumos, kuros notiek darbība ar augstas aktivitātes radioaktīviem materiāliem.

• Projekta mērķis: Identificēt šūnas signālceļus, kas ir iesaistīti metformīna neiroprotektīvo efektu veicināšanā sporādiskās Alcheimera slimības tipa dzīvnieku modelī.
• Projekta vadītājs: Dr. med. Vladimirs Piļipenko
• Projekta īstenošanas laiks: 01.09.2021.-31.08.2023.
• Projekta kopējais finansējums: 27000 EUR

Pētījums norit, pateicoties SIA “Mikrotīkls” finansiālam atbalstam, ko administrē LU fonds. 

• Projekta mērķis: Zarnu išēmijas slimnieku organismā notiekošo procesu padziļināta izpēte, lai atrastu jaunus un ātrākus ceļus saslimšanas savlaicīgai diagnostikai. Mērķa sasniegšanai zinātnieki pētīs visa organisma kopējo atbildi zarnu hipoksijas gadījumā.
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītājs Dr. med. Olafs Volrāts
  Dr. med. Baiba Jansone
  Dr. biol. Una Riekstiņa
  Dr. habil. biol. Ruta Muceniece
  Dr. pharm. Marina Makrecka-Kūka, Latvijas Organiskās sintēzes institūts
• Projekta īstenošanas laiks: 2021.-2023.
• Projekta kopējais finansējums: 40800 EUR

Pētījums norit, pateicoties SIA “Mikrotīkls” finansiālam atbalstam, ko administrē LU fonds. 

• Projekta numurs: 2262
• Projekta mērķis: Atrast urīnpūšļa audzēja biomarķierus jaunu diagnostikas un terapijas līdzekļu izstrādei izmantojot inovatīvu aptamēru atlases tehnoloģiju. Izmantojot aptamēru atlasi tiek plānots atrast tos proteīnus, kuri ir specifiski vēža audiem un tādējādi varētu kalpot kā potenciāli biomarķieri urīnpūšļa audzēja diagnostikā un terapijā. Jaunu biomarķieru identificēšana veicinās jaunu mērķēto terapiju izstrādi, kas nodrošinās sabiedrības veselīgo dzīves gadu pieaugumu.
• Projekta darba grupa:
  Projekta vadītāja, pētniece Līga Kunrade
  Profesore Una Riekstiņa
  Vadošais pētnieks Vadims Parfejevs
  Pētnieks Kārlis Pleiko
  Pētnieks Kaspars Jēkabsons
  Laborante Karina Goluba
• Projekta sadarbības partneris:
  Asociētais profesors Egils Vjaters, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra vadītājs
  Kārlis Mičulis, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Uroloģijas centra urologs
• Projekta īstenošanas laiks: 01.05.2021.-30.04.2023.

Pētījums norit, pateicoties SIA “Mikrotīkls” finansiālam atbalstam, ko administrē LU fonds. 

• Projekta mērķis: Identificēt ģenētiskos, vides un bioķīmiskos faktorus, kuri ietekmē 1. tipa cukura diabēta komplikāciju attīstību. Pētījums notiek sadarbībā ar Valsts Iedzīvotāju genoma datu bāzi. Pētījumā tiek aicināti iesaistīties visi pieaugušie indivīdi ar 1. tipa cukura diabētu. Iesaistīšanās vizītes gaitā tiek ievākti pacientu bioloģiskie paraugi, ievākta informācija par antropometriskiem datiem, kā arī aizpilda anketas par diabēta gaitu un dzīvesveida faktoriem. Uz nākamo vizīti pacients tiek aicināts pēc 3-5 gadiem.
• Projekta īstenošanas laiks: 2013- nepārtraukti
• Projekta vadītāja: Jeļizaveta Sokolovska
• Projekta darba grupa:
  Docente Kristīne Baumane
  Asociētā profesore Inese Folkmane
  Profesors Valdis Pīrāgs
  Leonora Pahirko, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
  Edgars Salna, LU Inovāciju centrs
  Natalia Paramonova, LU Bioloģijas institūts
  Vita Rovīte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

Projekta gaitā ir iegūti un nopublicēti vērtīgi rezultāti par diabēta komplikāciju patoģenēzi, tai skaitā ģenētiskām mutācijām, kuras ietekmē diabētiskās nieru slimības risku. Viens no LatDiane pētnieku un starptautisko sadarbības partneru 2019. gada sasniegumiem ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības rakstu.