Aktuālie projekti

  • Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0008
  • Projekta īstenošanas termiņš: 01.07.2020.-31.12.2020.
  • Projekta kopējais finansējums: 497580.00 EUR
  • Projekta zinātniskais vadītājs: Prof. Uga Dumpis

Projekta vietne

Pasaules veselības organizācija 2020. gada 11. martā pasludināja SARS-CoV-2 uzliesmojumu par globālu pandēmiju. Šobrīd vīruss turpina izplatīties. Līdz 2020. gada septembrim inficēti vairāk nekā 25 milj. pasaules iedzīvotāju, reģistrēti vairāk nekā 850 tūkstoši SARS-CoV-2 izraisītu nāves gadījumu. Lai veicinātu drošu vidi, ir svarīgi gūt padziļinātas zināšanas un attīstīt instrumentus, kas palīdzētu monitorēt, kontrolēt un ierobežot Covid-19 un citas nākotnes epidēmijas Latvijā.

Mūsu zinātniskā pieeja veicinās sistēmisko gatavību Covid-19 un citiem zināmu vai jaunu infekcijas slimību uzliesmojumiem. Mūsu mērķis ir veikt visaptverošu analīzi, lai izpētītu SARS-CoV-2 vīrusa izcelsmi un izplatību, un izplatības saistību ar veiktajiem infekcijas ierobežošanas pasākumiem Latvijā. Mēs veiksim vīrusa pilna genoma sekvencēšanu un iegūto datu analīzi, kā arī epidemioloģisko datu analīzi, lai raksturotu dažādu vīrusu celmu izplatību valstī, īpašu uzmanību pievēršot super-izplatītāju (superspreaders) notikumiem. Mēs uzskatām, ka šī pieeja uzlabos turpmāko uzliesmojumu izmeklēšanas iespējas un ātrumu, kā arī veicinās savlaicīgu kontroles pasākumu īstenošanu. Mēs sagatavosim uz pierādījumiem balstītus ieteikumus drošības pasākumiem augsta vīrusa izplatības riska vidēs, pamatojoties uz literatūras pārskatu un novērojumiem konkrētajās lokācijās, izmantojot inovatīvas IT metodes. Pētījumā tiks iegūti arī seroprevalences dati, lai noskaidrotu vīrusa izplatību dažādās subpopulācijās un salīdzinātu šos rezultātus ar pilna genoma sekvencēšanas un epidemioloģiskajiem datiem. Mēs uzlabosim laboratorijas pieeju paraugu ņemšanai un skrīningam un optimizēsim iegūto datu plūsmu. Visbeidzot, tiks veikts arī visaptverošs epidemioloģisks pētījums par SARS-CoV-2 vīrusa klātbūtni vidē un mājdzīvniekos.

  • Projekta galvenais mērķis: Izvērtēt COVID-19 epidēmijas ietekmi uz veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības veselību Latvijā; izstrādāt ieteikumus veselības nozares gatavības nākotnes epidēmijām stiprināšanai.
    Projekts tiks īstenots piecu sinerģisku un savstarpēji papildinošu apakšprojektu ietvaros, kas pētīs šādas tēmas:
    1) veselības aprūpes nepārtrauktība;
    2) psihiskā veselība un psiholoģiskā noturība;
    3) seksuālā un reproduktīvā veselība;
    4) gados vecāku iedzīvotāju veselība;
    5) bērnu veselība.

  • Projekta numurs: VPP-COVID-2020/1-0011
  • Projekta īstenošanas laiks: 01.07.2020.–31.12.2020.
  • Projekta kopējais finansējums: 497 580 EUR;  t. sk. LU piešķirtais finansējums: 57 189 EUR
  • Projekta vadošais partneris: Rīgas Stradiņa universitāte
    Projekta sadarbības partneri: Latvijas Universitāte, Banku augstskola. Projekta īstenošanas vadošā struktūrvienība LU ir Medicīnas fakultāte.
  • Projekta vadītājs: Anda Ķīvīte-Urtāne (RSU)
    Projekta zinātniskais vadītājs LU: Solvita Olsena

Projekta vietne

LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki, sadarbojoties ar pētniekiem no Francijas, Vācijas, Polijas un Spānijas, ir uzsākuši zinātniskā projekta „Multi-scale investigation of synaptic dysfunction after stroke” īstenošanu ERA-NET NEURON (neirozinātņu izpētes jomā) finansējuma platformas ietvaros, lai rastu inovatīvus pētniecības risinājumus smadzeņu insulta patoģenēzes izpētē un ārstēšanā.

  • Projekta akronīms: MISST
  • Projekta līguma numurs: ES RTD/2018/29
  • Projekta koordinators: Prof. Valentin U. Nägerl, Institut Interdisciplinaire de Neurosciences, Université de Bordeaux/CNRS UMR 5297, Francija
    Projekta zinātniekie vadītāji attiecīgajā valstī:    
    • Latvijas Universitāte, Medicīnas fakultāte, Farmakoloģijas katedra, Latvija; zinātniskā vadītāja prof. Baiba Jansone. Administratīvā koordinatore: Laureta Buškevica
    • University of Munich Medical Center, Institute for Stroke and Dementia Research, Vācija; zinātniskais vadītājs prof. Nikolaus Plesnila; vadošā pētniece Dr Farida Hellal, PhD
    • Universidad Politecnica de Madrid, Instituto Cajal and Laboratorio Cajal de Circuitos Corticales, Spānija; zinātniskais vadītājs prof. Javier DeFelipe.
    • Université de Bordeaux / CNRS UMR5287, Institut de Neurosciences cognitives et intégratives d’Aquitaine, Francija; zinātniskais vadītājs
      prof. Jerome Badaut.
    • Nencki Institute of Experimental Biology, Laboratory of Neurobiology, Polija;  zinātniskais vadītājs prof. Leszek Kaczmarek.
  • Projekta īstenošanas laiks: 2018-2021

Projekta ietvaros notiks daudzpakāpju sinaptiskās disfunkcijas izpēte insulta modeļos.

  • Konsorcija projekta mērķis ir noskaidrot insulta hronisko jeb paliekošo seku rašanās cēloņus un atrast veidus to efektīvai novēršanai, kas palīdzētu rast risinājumu ārstēšanai. Lai sasniegtu šo mērķi, zinātnieku grupa izmantos jauna veida hroniska insulta eksperimentālo in vivo modeļus, paralēli arī pētīs insulta pacientu audus ar modernām attēlveidošanas tehnoloģijām, piemēram, superizšķirtspējas mikroskopiju un augstas izšķirstspējas visu smadzeņu vai atsevišķa neirona 3D rekonstrukcijas. Sākotnēji tiks pētītas un raksturotas sinapses, kuras atrodas attālinātās no insulta bojājuma smadzeņu daļās, deģenerācijas mehānismus gan in vivo pētījumos laboratorijā izmēģinājuma dzīvniekiem, gan cilvēkiem. Rezultātā, apkopojot iegūtās zināšanas, ir atrast jaunas koncepcijas sinapšu funkcijas jeb dzīvotspējas atjaunošanai, tādējādi radot jaunas iespējas insulta ilglaicīgo komplikāciju novēršanai.
  • Publikācijas:
    • Agate Ābola, Aleksandrs Makarovs, Baiba Jansone, Zane Dzirkale.  Long-term effects on post-stroke locomotor activity in mice. Long-lasting effects of stroke on mitochondrial function demonstrated in mouse model of middle cerebral artery occlusion. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 283. ISSN 1648-9233.
    • Reinis Maluhins, Fiona Bello, Aleksandrs Makarovs, Ilja Jelisejevs, Aleksandra Gzibovska, Renate Novicka, Jolanta Upite, Baiba Jansone. Long-lasting effects of stroke on mitochondrial function demonstrated in mouse model of middle cerebral artery occlusion. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 279. ISSN 1648-9233.
    • Helēna Vāne, Aleksandra Gžibovska, Reinis Maļuhins, Zane Dzirkale, Baiba Jansone. Locomotor activity in mice assessed by the home cage phenotyping system four months after the stroke surgery. Abstracts of the 78th International Scientific Conference of the University of Latvia, Riga, Latvia (2020), Medicina (Kaunas), Vol. 56, Suppl.1: 278.  ISSN 1648-9233. 

Projekta vietne
Projekta kopsavilkums NEURON vietnē 

  • Projekta mērķis: Izpētīt telomēru garuma, DNS metilācijas pakāpes un proteasomu koncentrācijas serumā asociāciju ar diabētiskās retinopātijas smagumu. Projekta ietvaros piedalīties tiek aicināti pacienti ar 1. tipa cukura diabētu. Pacienti tiek izmeklēti pie oftalmologa, nosakot viņiem diabēta komplikācijas - diabētiskās retinopātijas pakāpi. Tāpat tiek savākti dati par diabēta gaitu un tiek savākti asins paraugi DNS un seruma iegūšanai. Pacientu bioloģiskajos paraugos tiek noteikts telomēru garums, DNS metilācijas pakāpe un proteasomu koncentārācija. Projekta rezultāti palīdzēs identificēt jaunus diabētiskās retinopātijas biomarķierus, ko nākotnē varēs izmantot slimības prognozes noteikšanai.
  • Projekta vadītāja: Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska
  • Projekta darba grupa:
    Kristīne Baumane,
    Natālija Paramonova, LU Bioloģijas institūts
    Leonora Pahirko, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
  • Projekta īstenošanas laiks: 2019-2021
  • Projekta mērķis: Novērtēt asociāciju starp zarnu iekaisuma marķieriem fēcēs, iekaisuma marķieriem serumā un diētas faktoriem pacientiem ar 1. tipa cukura diabētu un dažādu diabētiskās nefropātijas attīstības ātrumu. Projekta sākumposmā tiks veidotas pētījuma dalībnieku grupas ar  dažādu diabētiskās nefropātijas gaitu. Dalībnieki aizpildīs pārtikas biežuma anketas un trīs dienu uztura dienasgrāmatas. Ievāktajos fēču un asins seruma paraugos tiks noteikti iekaisuma marķieri zarnu un sistēmiska iekaisuma raksturošanai. Tiks pētīta asociācija starp diētas faktoriem, zarnu iekaisuma marķieriem un seruma sistēmisko iekaisumu. Projekta noslēguma fāzē tiks veidota datu platforma, kas apkopos pētījumā iegūtos datus. Tiks nodrošināta datu organizāciju tādā veidā, lai to varētu izmantot citi pētnieki un tiks izveidots datu piekļuves algoritms.
  • Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/525
  • Projekta vadītāja: Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska
  • Projekta īstenošanas laiks: 01.04.2020-31.03.2023

Projekta vietne

  • Projekta mērķis: Identificēt ģenētiskos, vides un bioķīmiskos faktorus, kuri ietekmē 1. tipa cukura diabēta komplikāciju attīstību. Pētījums notiek sadarbībā ar Valsts Iedzīvotāju genoma datu bāzi. Pētījumā tiek aicināti iesaistīties visi pieaugušie indivīdi ar 1. tipa cukura diabētu. Iesaistīšanās vizītes gaitā tiek ievākti pacientu bioloģiskie paraugi, ievākta informācija par antropometriskiem datiem, kā arī aizpilda anketas par diabēta gaitu un dzīvesveida faktoriem. Uz nākamo vizīti pacients tiek aicināts pēc 3-5 gadiem.
  • Projekta īstenošanas laiks: 2013- nepārtraukti
  • Projekta vadītāja: Dr. med. Jeļizaveta Sokolovska
  • Projekta darba grupa:
    Docente Kristīne Baumane
    Asociētā profesore Inese Folkmane
    Profesors Valdis Pīrāgs
    Leonora Pahirko, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte
    Edgars Salna, LU Inovāciju centrs
    Natalia Paramonova, LU Bioloģijas institūts
    Vita Rovīte, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs

Projekta gaitā ir iegūti un nopublicēti vērtīgi rezultāti par diabēta komplikāciju patoģenēzi, tai skaitā ģenētiskām mutācijām, kuras ietekmē diabētiskās nieru slimības risku. Viens no LatDiane pētnieku un starptautisko sadarbības partneru 2019. gada sasniegumiem ieguvis Latvijas Zinātņu akadēmijas atzinības rakstu.