© Foto: Toms Grīnbergs, LU Komunikācijas un inovāciju departaments.

Personalizēta un precīzijas medicīna ir sinerģija starp daudzām zinātnēm, jo te saskaras ne tikai dabas zinātnes un ārstēšanas metodes, bet arī tiesiskie, sociālie un pat kultūras aspekti. Par jaunākajām tendencēm modernajā medicīnā, kurā arvien vairāk tiek integrētas dažādas tehnoloģijas, Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes organizētajā konferencē “Viena pasaule – viena veselība” sprieda medicīnas speciālisti un zinātnieki no vairākām valstīm.

“Visi LU pētījumu virzieni laika gaitā kļūst par nepieciešamo daļu dzīvības, dabas zinātņu progresa nodrošināšanai,” uzrunājot konferences dalībniekus sacīja LU rektors, profesors Indriķis Muižnieks. “Mēs redzam medicīnas mijiedarbību ar dabas zinātnēm, materiālu un mehānikas zinātnēm, robotiku, radioķīmiju u.c. Savukārt universitāte ir tā vieta, kur visas zinātnes sastopas, ļaujot modernajai precīzijas medicīnai īstenoties savā pilnīgajā izpausmē.”

Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kas ņem vērā gēnu, vides un dzīvesveida individuālās atšķirības katrai personai. Kā skaidroja profesors Andrejs Ērglis, šī pieeja ļaus ārstiem un pētniekiem precīzāk paredzēt, kādas konkrētas slimības ārstēšanas un profilakses stratēģijas darbosies kādās cilvēku grupās. Tas ir pretrunā ar līdzšinējo universālo pieeju, kurā slimības ārstēšanas un profilakses stratēģijas tiek izstrādātas vidusmēra cilvēkam, mazāk ņemot vērā atšķirības starp indivīdiem.

Eiropas vēža rīcības plāna prioritātes ietver lielo datu un mākslīgā intelekta izmantošanu, kā arī jaunas tehnoloģijas, jo īpaši agrīnai diagnostikai un skrīningam. LU profesors Mārcis Leja demonstrēja, kā šādus rezultātus varētu izmantot kuņģa vēža profilaksei. Šīs saslimšanas skrīninga metodes nav apstiprinātas, jo speciālistu starpā valda iebildumi par nepietiekamiem pētījumiem datiem. Pašlaik Latvijā notiek vienīgais kuņģa vēža pētījums Eiropā - GISTAR – sadarbībā ar LU Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūtu un Starptautisko vēža pētījumu aģentūru. Pēdējo 10 gadu laikā institūta speciālisti ir strādājuši pie elpas analīzes metodes, izmantojot sensoru tehnoloģiju kuņģa vēža noteikšanai.

Dr.med. Mustafa Adali (Mustapha Addali) stāstīja par operāciju robota “DaVinci” sniegtajām iespējām. Šīs robotizētās sistēmas izmantošana ļauj veikt minimāli invazīvu, maigu terapiju. Tādējādi var izvairīties no liela griezuma audos, kā tas ir, izmantojot ierastās ķirurģiskās metodes. Mazāk invazīva procedūra pacientam rada mazāk stresa, operācijas laikā ir ievērojami mazāks asins zudums un pacientam īsāku laiku jāpavada gultā. Procedūra ir atvasināta no jau zināmās laparoskopijas un būtībā atspoguļo tās tālāko attīstību. Procedūras laikā ķirurgs redz trīsdimensiju attēlu ar ļoti augstu izšķirtspēju, var izmantot ļoti lielu palielinājumu un operēt robota instrumentiem tā, it kā visu veiktu pats ar savām rokām tieši pacienta ķermenī.

MF dekāns, profesors Valdis Folkmanis pauž, ka šāda veida konferences “ir nepieciešams un sagaidāms LU solis studiju un zinātnes izcilības virzienā. Visaugstākā līmeņa profesionāļu skatījums paver ieskatu veselības aprūpes un zinātnes nākotnē un tas ir atspēriena punkts, lai mūsu augstskola kļūtu par inovāciju flagmani mūsu reģionā.”

Konferences video ieraksts pieejams LU profilos sociālajos tīklos YouTube un Facebook. Konferences darba valoda – angļu.

Dalīties