Foto: Toms Norde

4. aprīlī Latvijas Universitātes (LU) Akadēmisko centru Torņakalnā apmeklēja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Šajā dienā visā Latvijā norisinājās Ēnu diena, tāpēc iepazīt Universitātes infrastruktūru un aktuālās norises kopā ar prezidentu bija ieradušās arī viņa “ēnas”.

Viesus uzņēma LU rektors profesors Gundars Bērziņš, kurš iepazīstināja ar LU attīstības plānu, plānotās Universitātes iekšējās konsolidācijas procesiem un zinātnes aktualitātēm. Prezidenta “ēnas” īpašu interesi izrādīja par LU piedāvātajām studiju iespējām.

“Latvijas Universitāte nenoliedzami ir Latvijas nacionālā un vadošā klasiskā universitāte ar nozīmīgu lomu ne vien izglītības sistēmas attīstībā, bet arī valsts ekonomikas izaugsmē. Novēlu jaunajam rektoram stiprināt akadēmisko saimi, dot balsi jaunajiem zinātniekiem un mācībspēkiem, ciešāk sadarboties ar citām augstskolām. Tāpat novēlu eksperimentēt ar studiju programmu transformācijām, lai studentiem piedāvātu aktuālas un starptautiski pieprasītas zināšanas, kas virzīs Latvijas nozaru attīstību un veicinās konkurētspējas stiprināšanu. Virzoties uz izcilību, svarīgi, ka attīstām un izkopjam mūsu valsts valodu un kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī vēsturi,” pēc apmeklējuma teica Valsts prezidents E. Rinkēvičs.

“Latvijā ir tikai viena Universitāte, kas nes mūsu valsts vārdu, jo tai ir unikālā loma Latvijas valsts un sabiedrības attīstībā, tāpēc mūsu likteņi ir cieši kopā. Un tā ir Latvijas Universitāte, kas tika dibināta 1919. gada 28. septembrī, gadu pēc Latvijas valsts dibināšanas, jo tās veidotāji skaidri apzinājās, ka gudri un zinoši cilvēki ir tie, kas spēs šo valsti, valodu un kultūru saglabāt cauri laikiem. Šodien, Ēnu dienā, kopā ar Valsts prezidentu iepazinām Latvijas Universitātes moderno infrastruktūru - Akadēmisko centru Torņakalnā, kā arī cilvēkus - personības, kas veido mūsu Universitātes sasniegumus un nākotnes attīstību," sacīja LU rektors

Prezidenta uzņemšanā iesaistījās arī zinātnieki no dažādām LU struktūrvienībām, viņi pastāstīja par LU plašajām zinātnes iespējām un demonstrēja dažādu zinātnisko procesu norisi. Tā, piemēram, LU Medicīnas fakultātes tenūrprofesore Una Riekstiņa iepazīstināja ar to, kā viņas vadītā pētnieku grupa veic zinātnisko darbu, izmantojot orgāna-uz-čipa un citas tehnoloģijas. Anatomijas profesore Gundega Knipše savukārt viesus pārsteidza ar medicīnas izglītības praktiskajiem uzskates līdzekļiem, ko studenti izmanto mācību procesā.

Dalīties