Akadēmiskais centrs
Šūnas nodrošina mūsu ķermenī augšanu, attīstību un vairošanos. Tās darbojas kā labi ieeļļots mehānisms un nepārtraukti rodas no jauna. Pie ideāla nosacījuma, ja cilvēks ir vesels un turklāt rūpējas pa savu veselību. Bet kas notiek, ja kāds no mūsu ķermeņa orgāniem tiek bojāts, cik lielā mērā šūnas atjaunojas un var veikt savas funkcijas?
![](https://www.facebook.com/sharer/sharer.php?app_id=134548423364462&sdk=joey&display=popup&ref=plugin&src=share_button&u=https%3A%2F%2Fwww.mf.lu.lv%2Fpar-mums%2Fzinas%2Fzina%2Ft%2F81492%2F&picture=https%3A%2F%2Fwww.mf.lu.lv%2Ffileadmin%2F_processed_%2F1%2Fe%2Fcsm_close-up-scientific-micropipette-instruments-chemical-laboratory-medical-desk-empty-room-with-vacutainers-test-tubes-glass-samples-microscope-dna-animation-computer_4827edfe17.jpg&description=Cilvēka organismā ir 30 triljoni šūnu un diennakts laikā 80 grami no tām iet bojā un rodas no jauna. Visātrāk mūsu ķermenī nomainās asins šūnas, bet visilgāk dzīvo muskuļu šūnas. Kā notiek šūnu atjaunošanās un vai pēc bojājuma šūnas spēj atkal pilnvērtīgi funkcionēt, "Latvijas Radio 1" raidījumā "Zināmais nezināmajā" skaidro LU Medicīnas fakultātes profesore un vadošā pētniece Una Riekstiņa.){kind=link}