© Foto: Hans Reniers.

Zebrzivis – nelielas karpu dzimtas zivtiņas, kuras savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties horizontālām tumšām svītrām uz visa ķermeņa, kas atgādina zebru krāsojumu. To dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, bet tās ir izplatītas un viegli uzturamas akvāriju zivis.

Jau pirms aptuveni 40 gadiem šīs peldošas radībiņas sāka izmantot medicīniskiem pētījumiem, jo izrādās, tām gēnu līmeni ir daudz kas kopīgs ar cilvēku. Tāpēc arī Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, pateicoties kompānijas «MikroTik» ziedojumam, kuru administrē Latvijas Universitātes fonds, šobrīd notiek gatavošanās šo zivju iekārtošanai laboratorijā, lai nākamā gada sākumā varētu sākt pētījumus, kas ļautu  piemērot labāku zāļu devu un veidu aizkuņģa dziedzera audzēja gadījumā.

Par to, kā notiks šie pētījumi un kāpēc zebrzivtiņas ir labāks pētījumu objekts, salīdzinot ar laboratorijas pelēm, Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais Nezināmajā" stāsta Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošais pētnieks Dr. pharm. Vadims Parfejevs.

Zebrzivtiņas ir pateicīgāks pētījumu materiāls, piemēram, salīdzinot ar laboratorijas pelēm. Pirmkārt, pētījums aizņem mazāk laika, salīdzinot ar ierasto peļu modeli, atbildi par to, cik jūtīgas ir šūnas pret zālēm, var iegūt daudz ātrāk. Finansiāli pētījums ir ekonomiskāks, jo šīs zivtiņas ir vieglāk uzturēt, nekā laboratorijas grauzējus un, pats galvenais,  kā jau sākumā tika minēts, zebrzivtiņu šūnas ir daudz līdzīgākas cilvēka šūnām. Tāpēc atbilde par kāda medikamenta pielietošanu ir daudz precīzāka un konkrētāka. Zebrzivtiņas  pētniekiem var palīdzēt labāk saprast un izpētīt ne tikai aizkuņģa dziedzera audzēja terapiju, bet arī jautājumus par audu atjaunošanu.

Pilnu raidījuma ierakstu noklausies LSM.LV portālā

Dalīties

Saistītais saturs