Akadēmiskais centrs
Ne reizi vien saistībā ar Covid-19 testiem dzirdēts arī par paraugu ņemšanu, kas uzrāda, ir vai nav cilvēka organismā antivielas pret šo vīrusu, proti, vai mūsu imūnsistēma ir izstrādājusi aizsardzības sistēmu, ko iegūst, ja cilvēk ir pārslimojis Covid-19, vai saņēmis vakcīnu pret to.
Nereti vien sabiedrībā ir arī dzirdētas šaubas par šo antivielu testu precizitāti un tāpat ir cilvēki, kuri neesot manījuši, ka būtu sasirguši ar Covid-19, bet viņu organismā ir konstatēta šo antivielu klātbūtne. Soli pa soli pētām, ko šie testi uzrāda, kādi ir dati, kuri ir vai nav jāņem vērā pēc analīžu nodošanas, un uzzināsim, kad vēsturē sāka runāt par antivielām.
Pilns raidījuma ieraksts pieejams portālā lsm.lv.
![](https://www.facebook.com/sharer/sharer.php?app_id=134548423364462&sdk=joey&display=popup&ref=plugin&src=share_button&u=https%3A%2F%2Fwww.mf.lu.lv%2Fpar-mums%2Fzinas%2Fzina%2Ft%2F62970%2F&picture=https%3A%2F%2Fwww.mf.lu.lv%2Ffileadmin%2F_processed_%2Fd%2Ff%2Fcsm_daniel-schludi-mAGZNECMcUg-unsplash_4edeb1f012.jpg&description=Covid-19 pandēmija ir likusi zinātniekiem sadarboties vairāk nekā jelkad agrāk, lai mazāk nekā gada laikā radītu vakcīnas pret šo vīrusu. Daļa no tām tapušas, izmantojot jaunu tehnoloģiju, kas cilvēka šūnās uz laiku ievieto vīrusa RNS fragmentu. Tas radījis bažas, varbūt vakcīna var izmainīt arī cilvēka DNS? Latvijas Radio 1 raidījumā "Zināmais nezināmajā" uz jautājumiem, vai un kādi ārējie apstākļi var mainīt šūnu sastāvu un DNS, atbild Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore Una Riekstiņa.){kind=link}