LU doktorantūras stipendijas ieguvēji 2019./2020. akad. gadā. No kreisās: Viktorija Vitkovska, Reinis Baranovskis, Laura Pučeta un Nineļa M. Vainšeļbauma. Foto: Madara Rakšte.

Noskaidroti četri Latvijas Universitātes (LU) doktoranti, kuri ar LU fonda gādību savas disertācijas izstrādes laikā saņems nozīmīgu atbalstu vēl ievērojamākam pētnieciskajam darbam. Jaunie pētnieki zinātniskajā darbā vērš uzmanību, kā arī sniegs ieguldījumu kā zinātnē, tā rūpniecībā, tā sabiedrības veselības uzlabošanas jomā aktuālām tēmām un pētījumiem.

Stipendija radīta 2019. gadā talantīgāko jauno LU pētnieku, doktorantu atbalstam eksakto, dabaszinātņu, medicīnas un dzīvības zinātņu jomā. Atbalsta mērķis ir vairot LU, Latvijas un pasaules zinātnes kvalitāti. Stipendijas apmērs ir 1000 EUR mēnesī. Izvērtēšanas komisijā bija gan mecenāta, gan LU fonda, gan LU pārstāvis, kas nolēma atbalstīt četru kandidātu piemērotību stipendijas saņemšanai.

Atbalstu ieguvuši spējīgi LU doktoranti – LU Ķīmijas fakultātes doktorante Viktorija Vitkovska, kura pētniecību veic Latvijas Organiskās sintēzes institūtā, LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes doktorants Reinis Baranovskis, kurš strādā LU Fizikas institūta pētnieku komandā, divkārtējā stipendiāte, LU Bioloģijas fakultātes doktorante Nineļa Miriama Vainšeļbauma, kura ikdienā strādā Latvijas Biomedicības pētījumu un studiju centrā, kā arī LU Medicīnas fakultātes (MF) doktorante, ārste-klīniciste Laura Pučeta

Ar mecenātu stipendijas atbalstu L. Pučeta turpinās sepses un septiskā šoka klīniskās gaitas un ārstēšanas vēlīno rezultātu izpēti. Viņas darba zinātniskais vadītājs ir LU MF profesors Uga Dumpis.

"Sepse ir dzīvībai bīstama imūnās sistēmas atbildes reakcija uz infekciju, kas izraisa orgānu mazspēju. Vienkāršāk sakot, cīnoties ar infekciju, organisms kaitē arī pats sev. Šis sindroms pasaulē ir sastopams arvien biežāk, un tam raksturīga augsta mirstība – 30-50% no visiem gadījumiem, bet septiska šoka gadījumā – pat 70%. Sepses savlaicīga atpazīšana un atbilstošas ārstēšanas uzsākšana ir izšķiroša, lai palielinātu izredzes izdzīvot, turklāt apmēram puse izdzīvojušo pacientu saskaras ar ilgtermiņa veselības problēmām, piemēram, depresiju, samazinātām koncentrēšanās spējām, muskuļu un locītavu sāpēm, atkārtotām infekcijām, sirds-asinsvadu slimībām, tai skaitā miokarda infarktu, dažādu orgānu sistēmu hronisku funkcijas pasliktināšanos, jo organismā pēc sepses saglabājas iekaisums un imūnsistēmas regulācijas traucējumi. Līdz ar to pasliktinās dzīves kvalitāte, pacienti atkārtoti nonāk slimnīcās vai ambulatori vēršas pēc medicīnas speciālistu palīdzības ar sepses epizodi šķietami nesaistītu iemeslu dēļ. Latvijā sepse ir kā “neredzama problēma”, jo trūkst publicētu datu, kā arī vērojamas nesakritības starp oficiālo statistiku un prognozējamo gadījumu skaitu. Izdzīvojušo pacientu gadījumā tālāk nepieciešamās veselības aprūpes apjoms un tās organizatoriskie jautājumi nav skaidri, un nav arī zināms, kā sepses un septiska šoka epizodes klīniskā gaita ietekmē ilgtermiņa komplikācijas, vispārējā stāvokļa pasliktināšanos un mirstību. Šo aspektu izpētei ir būtiska nozīme ne tikai slimību uzraudzības, bet arī ārstēšanas kvalitātes uzlabošanas jomā un nākotnes veselības aprūpes stratēģiju plānošanā," sava pētniecības darba nozīmību skaidro L. Pučeta.

Par Latvijas Universitātes fondu

Jau kopš 2004. gada Latvijas Universitātes fonds nodrošina iespēju mecenātiem un sadarbības partneriem atbalstīt gan LU, gan citas vadošās Latvijas augstskolas, tā investējot Latvijas nākotnē. LU fonda prioritātes ir atbalstīt izcilākos studentus un pētniekus, veicināt modernas mācību vides izveidi, kā arī universitātes ēku būvi un rekonstrukciju.

Dalīties