Attēls: Pixabay.com

Lai gan nav iespējams noteikt, kuru cilvēku un kad piemeklēs insults, ir zināmi riska faktori, kas veicina tā iespējamību, Latvijas Universitātes radio NABA raidījumā “Zinātnes vārdā” stāstīja Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) pētnieces. Viens no tiem ir smēķēšana, bet tāpat risku palielina paaugstināts asinsspiediens, diabēts un dislipidēmija jeb lipīdu vielmaiņas traucējumi, kas veicina trombu rašanos.

LU MF pētnieces – Farmakoloģijas katedras vadītāja, profesore Baiba Jansone un Farmācijas programmas maģistrantūras programmas studente, topošā zinātniskā asistente Ksenija Bahire – plašā starptautiskā projektā pētījušas smadzeņu insulta iespaidu uz veselajām smadzeņu daļām un to, kādu iespaidu insults uz smadzenēm atstāj ilgtermiņā.

Kāpēc insults un trieka, kas būs mūsu sarunas galvenā tēma, ir tik svarīgi jautājumi, ka par tiem ir jārunā, kamēr tu esi jauns? Vai insults un trieka ir sinonīmi? 

Jansone: Var teikt, bet precīzāk būtu par insultu runāt, vēl precīzāk teikt cerebrāls. Mēs sakām cerebrāls insults vai cerebrāls infarkts, jo vārds “cerebrāls” norāda, ka procesi notiek smadzenēs, bet, ja sakām insults, ar to saprotam dažādus veidus. Insultu iedala divos lielos veidos. Viens ir cerebrāls infarkts, kas ir asinsvada nosprostojums smadzenēs. Otrs ir hemorāģisks insults, kas nozīmē asins izplūdums smadzenēs. Tie ir dažādi veidi, kas prasa dažādu terapiju, dažādu pieeju, tāpēc, kad runā par insultu un cilvēks nonācis slimnīcā, ir svarīgi ātri saprast, kurš no šiem diviem veidiem ir. Ja ir nosprostojums, šo nosprostojumu vajag likvidēt, kas nozīmē izšķīdināt trombu, kas nosprostojis asinsvadu, bet, ja jau ir smadzeņu asins izplūdums, tad neko nevar šķīdināt, jo asins izplūdums būs vēl pamatīgāks. To nosaka ar specifisku aparatūru. 

Rietumu pasaulē vairāk dominē (70% gadījumu) cerebrāls insults, kas ir nosprostojums asinsvadam tromba veidā, kam var būt dažādi iemesli, kāpēc tas ir veidojies. Tie lielā mērā var būt maināmi, modificējami faktori, kas to ir veicinājuši Rietumu pasaulē. Tās ir dažādas blakus slimības – asinsspiediens, diabēts, ateroskleroze. Tas noved pie tā, ka izveidojas asinsvada nosprostojums un tālāk mazākā vai lielākā smadzeņu reģionā nepieplūst asinis, tātad neaiziet līdz smadzeņu rajoniem skābeklis, kas ir vajadzīgs, lai nervu šūnas dzīvotu, un glikoze, kas ir vajadzīga, lai nervu šūna vispār funkcionētu. Tas var novest pie stāvokļa, kad šīs šūnas aiziet bojā, atkarībā no tā, cik ilgi bijis nosprostojums.Tāpēc arī saka, ka insulta gadījumā ir ļoti svarīgi reaģēt ātri un strauji, ka cilvēkam ir ļoti ātri jānokļūst slimnīcā, lai šo trombu ļoti ātri likvidētu un pēc iespējas ātrāk atjaunotu asins plūsmu. No tā ir atkarīgs, cik tālāk būs nopietnas komplikācijas vai nebūs. 

Pilna intervija pieejama lsm.lv arhīvā.

Dalīties