© Foto: Toms Grīnbergs, Latvijas Universitātes Komunikācijas un inovāciju departaments

Šī gada oktobrī Latvijas Universitātē (LU) izveidota pirmā nozaru grupu pētījumu ētikas komiteja – LU Dzīvības un medicīnas zinātņu pētījumu ētikas komiteja, kuras uzdevums ir ne vien izvērtēt zinātnieku, doktorantu un rezidentu plānoto pētījumu ētiskos aspektus attiecīgajās nozarēs, bet arī sniegt konsultācijas par pētījumu ētikas jautājumiem un izstrādāt LU dzīvības un medicīnas zinātņu pētījumu ētikas vadlīnijas.

Šī gada aprīlī LU Senāts apstiprināja Pētījumu ētikas rīcībpolitiku, kas nosaka pētījumu ētikas principus LU un šo principu īstenošanas kārtību. Rīcībpolitika attiecas uz pētījumiem, kuros kā pētījuma dalībnieki ir iesaistīti cilvēki, tiek izmantoti dzīvnieki (dzīvi mugurkaulnieki), pastāv risks apkārtējai videi vai divējāda lietojuma risks. Pētījumi ar cilvēku iesaisti ietver ne tikai pētījumus, kuros ir plānota pētījuma dalībnieku fiziska līdzdalība pētījumā, bet arī pētījumus, kuros tiek apstrādāti personas dati vai izmantoti cilvēka izcelsmes bioloģiskie paraugi.

Rīcībpolitika nosaka pētījumu ētikas komiteju sistēmas izveidi LU un dažādu līmeņu ētikas komiteju atbildības jomas. Studējošo pētījumu ētisko aspektu izvērtēšana rīcībpolitikā ir noteikta kā LU fakultāšu atbildības joma, un nepieciešamības gadījumā fakultātes dome var veidot pētījumu ētikas komiteju studējošo pētījumu izvērtēšanai.

Par LU zinātnieku, doktorantu un rezidentu veikto pētījumu ētiskajiem aspektiem pirms pētījuma uzsākšanas atzinums ir jāsniedz LU nozaru grupu pētījumu ētikas komitejām, kuru nolikumu un sastāvu apstiprina rektors. Izņēmums ir situācijas, kad Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikts, ka atzinumu vai atļauju sniedz ārēja ētikas komitejas vai institūcija. Šādas prasības ir noteiktas, piemēram, cilvēka genoma izpētei, kam atzinumu sniedz Centrālā medicīnas ētikas komiteja, zāļu un medicīnas ierīču klīniskajiem pētījumiem, kam atzinumu sniedz zāļu klīniskās izpētes ētikas komitejas, pētījumiem ar izmēģinājumu dzīvniekiem, kam atļauju sniedz Pārtikas un veterinārais dienests, un ģenētiski modificētu organismu pētījumiem, kam atļauju sniedz Ģenētiski modificētu organismu zinātniskā ekspertu komisija.

LU Dzīvības un medicīnas zinātņu pētījumu ētikas komitejas sastāvā ir iekļauti atbilstošo nozaru akadēmiskā un zinātniskā personāla pārstāvji, personas datu aizsardzības speciālisti, kas ļaus nodrošināt kompetentu personas datu drošības izvērtēšanu pētījumos, kā arī pacientu organizāciju pārstāve. Pirmajā komitejas sēdē par komitejas priekšsēdētāju tika ievēlēta asoc. prof. Signe Mežinska, un par komitejas priekšsēdētājas vietnieci - asoc. prof. Līga Plakane. Komitejas sekretāre ir Zinātnes departamenta vadošā eksperte Ligita Liepiņa.

Informācija par komitejas sastāvu, nolikumu, iesnieguma veidlapa un informētās piekrišanas paraugi ir pieejami LU portāla Studiju un Zinātnes sadaļā.

LU Dzīvības un medicīnas zinātņu pētījumu ētikas komitejas sēdes notiks katra mēneša otrajā piektdienā. Iesniegumi pētījuma ētisko aspektu izvērtēšanai jāiesniedz līdz katra mēneša pirmajai piektdienai.

Dalīties