Akadēmiskais centrs
Pirms kāda laika Latvijas Ārstu biedrības rīkotajā pasākumā Arnolds Jezupovs tika atzīts par “Gada docētāju 2019”. Latvijas Universitātes studenti atzīst — kvalitāte ir profesora otrais vārds.
Iedvesmotājs, padomdevējs, kritiķis — šādus vārdus nereti lieto, raksturojot skolotāju. Kurš no tiem ir visvairāk par jums?
Droši vien kritiķis, turklāt nebārstos ar uzslavām. Pilnībā piekrītu apgalvojumam, ka grūti mācībās, bet viegli kaujā. Tāpēc necenšos studentiem atvieglot mācību procesu — lai ir grūti, toties pēc tam viņiem būs vieglāk strādāt.
Katram cilvēkam ir savs noteikts ģenētiskais kods. Prasīgums un kritiskā attieksme ir manas identitātes būtība. Esmu tāds cilvēks.
Esat teicis, ka jāmācās tā, lai tu pats pēc tam uzticētos kā pacients. Tas ir kā? Nedot atlaides ne studentiem, ne sev, skaidrojat, kamēr saprot?
Tieši tā! Mācot studentus, labāk lieku reizi pārspīlēt nekā pievērt uz kaut ko acis. Jo agri vai vēlu pienāk brīdis, kad pats kļūsti par pacientu, un tad diezin vai gribētu nonākt nezinoša ārsta rokās. Es noteikti negribu teikt, ka studentiem būtu pavirša attieksme pret mācībām, lielākajai daļai ir gluži pretēja attieksme, bet vienmēr jau gadās kāda darvas karote, kas sabojā medus mucu.
Esmu nepacietīgs (tas ir viens no maniem lielākajiem trūkumiem!), tāpēc nemēdzu studentiem skaidrot tik ilgi, kamēr visi saprot. Man šķiet — kā var nesaprast elementāras lietas?!
Studenti katru gadu anonīmi vērtē savus mācībspēkus. Ikreiz vismaz viens ir ierakstījis, ka esot bail no manis, jo es esot stingrs un bargs. Ir bijis arī ieraksts — “nereāli labs pasniedzējs, bet man no viņa bail”. Tātad studenti novērtē to, ko viņiem dodu, bet ir arī kaut kas tāds, kas viņiem liek no manis baidīties.
Intervija lasāma doctus.lv šeit, bet tās pilna versija - žurnāla "Doctus" 2021. gada septembra numurā.
