Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes (MF) Farmakoloģijas katedrā tiek pētītas ekstracelulārās vezīkulas, kam ir liels potenciāls kļūt par terapijas līdzekli Pārkinsona slimības apturēšanā. Latvijas Zinātņu akadēmijas vērtējumā šis ir viens no pagājušā gada nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē. Viss sākas ar bērnu piena zobiem, no kuriem tiek iegūtas cilmes šūnas. Tā rezultātā var tikt izstrādāta līdz šim pasaulē vēl neiepazīta terapijas metode, kas varētu krietni uzlabot dzīvi cilvēkiem, kas sirgst ar Pārkinsona slimību.

Pārkinsona slimība ir hroniska, lēni progresējoša saslimšana. Tā skar centrālo nervu sistēmu, radot kustību un runas traucējumus. Slimībās ietekmē notiek smadzeņu dopamīnerģisko neironu bojāeja.

LU MF pētnieks Vladimirs Piļipenko skaidro: “Kad notiek Pārkinsona slimība (cēlonis joprojām nav zināms), nigrostriatālajā sistēmā, kurā ir trīs ceturtdaļas no visām smadzeņu dopamīna rezervēm, šūnas, kas veido dopamīnu, mirst. Tādēļ, ka šūnas mirst, dopamīns izdalās daudz mazāk. No šīs sistēmas izdalītais dopamīns regulē kustības. Tā kā tas ir izdalīts ļoti maz, kustību kontrole nenotiek. Notiek muskuļu raustīšanās, lielāks muskuļi stīvums, un ir gaitas problēmas, gaitas nestabilitāte.”

Līdz šim pasaulē nav izgudrotas efektīvas terapijas, kas spētu apturēt Pārkisnona slimību. LU MF Farmakoloģijas katedrā tiek pētīta jauna metode, kā ar šo kaiti varētu cīnīties. Visa pamatā ir bērnu piena zobi. No šādu zobu cilmes šūnām tiek iegūtas ekstracelulārās vezīkulas, kas piedalās starpšūnu komunikācijā un regulē dažādus bioloģiskos procesus cilvēka ķermenī. Pētījumā vezīkulas caur elpceļiem tika iesmidzinātas saslimušās žurkās. 

Pilns raidījuma ieraksts pieejams portālā lsm.lv.

Dalīties