Akadēmiskais centrs
"Latvijas Zinātņu akadēmija ir gandarīta par Latvijas zinātnieku izcilo veikumu 2020. gadā un izsaka pateicību konkursa dalībniekiem, kā arī ir pārliecināta, ka par spīti Covid-19 pandēmijai 2021. gads būs Latvijas zinātnes un pētniecības tālākas izaugsmes gads," uzskata no LZA prezidents Ivars Kalviņš.
Šoreiz konkursam tika pieteikts 41 zinātniskais darbs – pētījumu kopas un monogrāfijas fundamentālo un lietišķo zinātņu jomā. Pieteicēji pārstāvēja gan augstskolas, gan valsts zinātniskos institūtus.
Starp nozīmīgākajiem sasniegumiem zinātnē iekļauts LU MF veikts pētījums par ekstracelulāro vezīkulu potenciālu eksperimentālās Pārkinsona slimības apturēšanā. Tā autori ir LU MF Farmakoloģijas katedras pētnieki Vladimirs Piļipenko, Karīna Narbute, Jolanta Pupure, un Vija Zaiga Kluša.
"Pārkinsona slimību raksturo progresējoša smadzeņu dopamīnerģisko neironu bojāeja, motoro un kognitīvo funkciju deficīts. Līdz šim nav efektīvu līdzekļu, kas apturētu Pārkinsona slimību. Lai saglabātu šūnu dzīvotspēju agrīnajā slimības stadijā pirms neirodeģeneratīvo procesu sākuma un neatgriezeniskiem psihomotoriem traucējumiem, tika pētīta jauna farmakostratēģija. Šim nolūkam eksperimentālajā Pārkinsona slimības dzīvnieku modelī tika veikta ekstracelulāro vezīkulu intranazālā ievadīšana. Pētījuma rezultātā parādīts, ka smadzenēs ekstracelulārās vezīkulas darbojas neiroprotektīvi: saglabā dzīvo dopamīnerģisko neironu skaitu, uzlabo atmiņas procesus un noņem kustību traucējumus. Šie efekti saglabājās vairākas dienas pēc ekstracelulāro vezīkulu ievadīšanas beigām," pētījuma būtību skaidro pētnieks V. Piļipenko. Zinātnieka ieskatā iegūtie dati dos ieguldījumu jauno farmakoloģisko pieeju attīstīšanā un pārnesē Pārkinsona slimības progresēšanas apturēšanai.
LZA eksperti starp labākajiem sasniegumiem ierindojuši arī Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra, Latvijas Universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijas, "E. Gulbja laboratorijas” un “Centrālās laboratorijas” kopdarbu - COVID-19 vīrusa genoma izpēti Latvijā. Pētījuma autoru kolektīva dalībnieks ir LU MF profesors Uga Dumpis.
"Kopš 2020. gada aprīļa Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrā sadarbībā ar citām organizācijām tiek veikta SARS-CoV-2 vīrusa genoma izpēte, iegūstot nozīmīgu informāciju par vīrusa dažādību un mainību. Kopumā Latvijā ir atklātas 368 dažādas vīrusa mutācijas, vidēji vīrusu genoma sekvencēs tiek atrastas no vienas līdz pat 22 mutācijām uz paraugu, salīdzinot tos ar Uhaņas vīrusa genoma datiem. Līdz šim iegūtie dati liecina, ka konkrēta vīrusa mutācija (D614G) proteīnā S (Spike), kas ir saistīta ar palielinātu infekciozitāti varētu būt sastopama vismaz 97% infekcijas gadījumu Latvijā. SARS-CoV-2 genoma sekvenēšanas dati atklāj, ka Latvijā sastopamie vīrusi pēc to ģenētiskā materiāla ir visai līdzīgi citur Eiropā identificētajiem vīrusiem, taču filoģenētiskās analīzes rezultāti norāda, ka vīruss Latvijā ir ieceļojis vairākkārtīgi, visticamāk pat no dažādiem kontinentiem. Iegūtā vīrusa genoma analīze ļauj izsekot infekcijas izplatības ceļiem un veikt epidemioloģisko uzraudzību Latvijā," pārliecināti pētījuma autori.
Ar 2020. gada labāko sasniegumu sarakstu var iepazīties ŠEIT.
 ekspertiem veicot rūpīgu iesniegto darbu izvērtēšanu, LZA Prezidijs atlasījis un nosaucis 11 labākos darbus, kam tika piešķirts gada labākā sasnieguma zinātnē 2020. gadā nosaukums. To vidū ir arī divi LU Medicīnas fakultātē (MF) veikti pētījumi.){kind=link}