Foto: Freepik

Jo ilgāka ir Covid-19 radītā krīze un pastiprinātie ierobežojumi, jo asākas varētu kļūt viedokļu sadursmes starp atšķirīgi noskaņotām sabiedrības grupām un indivīdiem. Lai saprastu, kā un vai iesaistīties diskusijās par diametrāli pretējiem uzskatiem un kā reaģēt uz dezinformāciju sociālo tīklu platformās, kas izraisa sabiedrības šķelšanos, LSM.lv uz sarunu aicinājusi garīgās veselības speciālistus, tostarp ārsti psihoterapeiti, LU Medicīnas fakultātes pasniedzēju Intu Zīli.

Runājot par Covid-19 viedokļu sadursmēm sociālajos tīklos – kas šobrīd notiek un kādēļ sabiedrība ir tik sašķelta?

Dr. Zīle: Covid-19 situācija ir akūta krīze, kas vienlaicīgi skar visus. Piemēram, ja ir individuāla krīze ģimenē, tad vienam krīze ir tagad, otram – citā laikā, izaicinājums ir, ja abiem partneriem individuālās krīzes sakrīt. Bet Covid-19 ietekmē visus, uzslāņojoties individuālajām krīzēm (attīstības, attiecību, profesionālajām), līdz ar to situācija kļūst sarežģītāka. Tā kā spogulis parāda, cik mēs kā sabiedrība esam spēcīgi. Tāpat kā sporta komanda ir tik spēcīga, kā vājākais komandas dalībnieks, tā arī Covid-19 kontekstā mēs esam tik spēcīgi, kā vājākie sabiedrības indivīdi.

Tie, kuriem resursu ir vairāk, jau pavasarī izveidoja savas atbalsta sistēmas, atrada pat plusus notiekošajā. Tie, kas ir trauslāki, nenobriedušāki vai kuriem iekšējā krīze sakrīt ar ārējo, regresē. Tas nozīmē, ka cilvēki krīzē kļūst mazāki, nenobriedušāki, parādās bērniem raksturīgas uzvedības iezīmes, ko mēs normālos dzīves apstākļos nepamanītu. Tad, kad cilvēki regresē, automātiski ieslēdzas šķelšana, dalīšana labajos un sliktajos un maģiskā domāšana.

Tiem cilvēkiem, kas sēž visvarenās aizsardzībās (ir pārliecība, ka notiekošais viņus neskars), šķiet, ka viss ir labi, viņiem bieži vien arī imūnā sistēma strādā labāk. Bet var būt tā, ka viņi, esot pārgalvīgi, tomēr inficējas. Nav nemaz tik tālu jāmeklē publiski piemēri – arī Boriss Džonsons sākotnēji apšaubīja Covid-19 nopietnību, bet pats nonāca slimnīcā smagā stāvoklī.

Ja valdība vai atbildīgās institūcijas nespēj pietiekami skaidrot notiekošo un sniegt atbalstu, tad arī cilvēki, kuri jūtas sliktāk, no krīzes netiek ārā.

Tādēļ ir patīkami, ja kāds ar lielu pārliecību stāsta, ka krīzes nav; ka tiem, kam liekas, ka ir krīze, ar galvu kaut kas nav kārtībā.

Pilns raksts lasāms LSM.lv portālā.

Dalīties