LU Muzeja mēneša priekšmets: 1929. gada medicīnas studenta pierakstu klade

Lekciju pierakstu klade ir labi saglabājusies, lielu pārsteigumu izraisa studenta kaligrāfiskais, ļoti labi salasāmais rokraksts. Lekcijas numurētas, ir norādīti lekciju datumi. Var secināt, ka students bija ļoti apzinīgs, čakls, jo neviena lekcija nav izlaista. Pārskatot lekciju saturu var secināt, ka 1929. gadā, varbūt ne tik dziļi un plaši kā šobrīd, tiek mācīti studenti patoloģiskajā anatomijā, bet lekciju temati gandrīz tādi paši – nekroze, hipertrofija, atrofija, hiperplāzija, metaplāzija, iekaisums un citi.

1919. gadā patologanatomu Romanu Adelheimu kā pieredzējušu speciālistu uzaicināja strādāt jaunizveidotās LU Medicīnas fakultātē (MF) un organizēt studentu apmācību patoloģiskajā anatomijā. Sakarā ar 2. pilsētas slimnīcas remontu un uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu trūkumu 1919. gada novembrī šīs pilsētas slimnīcas prozektūra tika slēgta. Tāpēc 1920. gadā R. Adelheims izveidoja Patoloģiskās anatomijas katedru ar mācību bāzi Rīgas 1. pilsētas slimnīcas patologanatomiskā nodaļā, kur viņš vienlaicīgi veica ari praktisko prozektora darbu, secēja slimnīcā mirušos. Tajā pašā gadā R. Adelheimu iecēla par LU MF Patoloģiskās anatomijas katedras docenta vietas izpildītāju.

Pilsētas 1. slimnīcā prozektūrai bija atvēlētas tikai trīs telpas un uz tām pārcēla arī jaunizveidotās Pastēra institūtu ar seroloģisko laboratoriju. 1921. gada rudenī R. Adelheims panāca plašāku telpu piešķiršanu un iekārtoja studentu auditoriju, katedras bibliotēku, Patoloģijas muzeju, patomorfoloģisko laboratoriju, sekciju zāli. Viņa darbs Medicīnas fakultātē bija pašaizliedzīgs: viņš vadīja praktiskās nodarbības studentiem patoloģiskajā anatomijā, lasīja lekcijas, bet 1921.—1922. gadā vadīja nodarbības arī mikrobioloģijā.

1923. gada 30. septembrī R. Adelheims pirmais LU Medicīnas fakultātē aizstāvēja doktora disertāciju –  "Apcerējumi par saindēšanās ar kaujas gāzēm patoloģisko anatomiju un patoģenēzi" (Beiträge zur Pathologischen Anatomie und Pathogenese der Kampfgasvergiftungen). Šis darbs tika publicēts respektablajā žurnālā Virchow´s Archiv. 1923. gada novembrī R. Adelheimu ievēlēja par docentu, bet 1925. gada janvārī par Patoloģiskās anatomijas katedras profesoru un iecēla par Patoloģiskās anatomijas institūta direktoru.

Patoloģiskās anatomijas katedras darba apstākļi būtiski uzlabojās 1928. gada jūlijā pēc līguma noslēgšanas starp LU MF un 2. slimnīcu par prozektūras ēkas kapitālremontu un rekonstrukciju. 1929. gada novembrī Patoloģiskās anatomijas katedra un Pastēra institūts atkal pārcēlās uz 2. slimnīcas prozektūras bāzi. Slimnīcas prozektūra tika izvietota ēkas pirmajā stāvā, otrajā stāvā bija katedras telpas. Pastēra institūts izvietojās blakus ēkā. Līdz ar to R. Adelheims bija atgriezies ēkā, kurā bija sākusies viņa darbība Rīgā.

Ar savu praktisko, zinātnisko un pedagoģisko darbību profesors Romans Adelheims ir devis nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā, kas ļauj viņu saukt par patoloģiskās anatomijas zinātnes nozares un mācību priekšmeta pamatlicēju Latvijā.

25. novembrī plkst. 17.30 LU Zinātņu mājā Jelgavas ielā 3, 326. auditorijā LU Muzejs aicina visus interesentus apmeklēt profesoram R. Adelheimam veltītu lekciju un iepazīties ar izcilā patologanatoma dzīves un darbības stenda ekspozīciju.

Ar LU Muzeja Cilvēka patoloģijas ekspozīciju iespējams iepazīties iepriekš sazinoties ar asociēto profesori Valentīnu Gordjušinu.