Radio raidījumā skaidro, kā šūnas "izvēlas savu likteni"

Nav nekāds jaunums un noslēpums, ka cilvēka organisms sastāv no neiedomājami daudzām šūnām, kas tuvplānā uzlūkotas atklāj daudz kā pārsteidzoša par to, kādi tad mēs īsti esam un kā funkcionējam. Bet, kas nosaka to, ka vienas šūnas cilvēkā savulaik pārtapušas par smadzeņu šūnām, bet citas – par muskuļu vai asinsšūnām, un kā tad īsti šūnās “izvēlas savu likteni”? Atbilžu meklēšanai "Latvijas Radio 1" studijā viesojās pētnieces, kas šūnu pasaulei ir tuvāk nekā daudzi citi: LU MF profesore Una Riekstiņa un Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa.

“Ja salīdzinām ar kādu lielu ēku, vislielākā būve uz planētas ir Lielais Ķīnas mūris un tajā ir deviņi miljardi ķieģelīšu, tātad mēs pēc savas sarežģītības pakāpes esam daudz sarežģītāki nekā lielākā būve uz zemes. Tas ir apbrīnojami, kā šie triljoni šūnu spēj mijiedarboties un radīt to vienu veselumu, kas mēs katrs kā indivīds esam,” raidījumā norādīja U. Riekstiņa. Viņa arī skaidroja, ka "apmēram par 90 procentiem ir zināms, kādi šūnu veidi ir cilvēka organismā un kādas ir to funkcijas, bet nezināmais ir, kā tās var mainīties vides faktoru ietekmē."

Raidījuma ieraksts pieejams Latvijas Radio arhīvā.